Gaisa piesarnojums

Katru dienu, arī telpā, piemēram, birojā, mēs ieskauj citas ārējas vielas, kas ietekmē mūsu esamību un veselību. Papildus pamataprīkojumam, piemēram, atrašanās vietai, temperatūrai, mitrumam un visam, mums ir jāsaskaras ar dažādiem izgarojumiem. Gaiss, ko elpojam, nav nenoliedzami tīrs, bet, protams, putekļains. Pirms piesārņojuma putekļu skatījumā mēs varam respektēt spēļu izmantošanu ar filtriem, bet citus piesārņotājus, kurus bieži ir grūti atrast atmosfērā. Tie ietver īpaši toksiskus dūmus. Parasti ievērojiet tos tikai pateicoties tādiem instrumentiem kā toksisks gāzes sensors, kas uztver patogēnās daļiņas no gaisa un norāda uz to klātbūtni, tādējādi brīdinot mūs par briesmām. Diemžēl pašreizējais apdraudējums ir ļoti kaitīgs, jo dažas vielas, ja ir pierādījumi par oglekļa dioksīdu, nav elpojošas un bieži vien to klātbūtne atmosfērā rada nopietnus veselības traucējumus vai nāvi. Papildus oglekļa monoksīdam mēs arī esam pakļauti riskam, ka sensors var noteikt citus fosilus, kā pierādījumu par H2S, kas sarežģītā koncentrācijā ir maza un nosūta uz ātru paralīzi. Nākamā toksiskā gāze ir oglekļa dioksīds, kas ir tikpat bīstams kā iepriekš minēts, un amonjaka - gāze dabiski gaisā, lai gan iedzīvotājiem ir augstāka koncentrācija. Toksisko vielu sensori var arī noteikt ozonu un sēra dioksīdu, kuru šķidrums ir lielāks par laika apstākļiem, kā arī līnija, lai ātri aizpildītu zemi pie zemes - tāpēc, ja mēs esam pakļauti šo elementu organizēšanai, sensori jāievieto pareizajā vietā, lai viņš varētu justies draudus un informējiet mūs par to. Citas toksiskas gāzes, ko detektors spēj veikt, ir kodīgs hlors, kā arī ļoti toksisks ūdeņraža cianīds un viegli šķīst ūdenī, bīstamā ūdeņraža hlorīdā. Kā tas ir iespējams, jūs maksājat, lai uzstādītu toksisku gāzes sensoru.