Kognitivas psiholoiijas virzieni

Psiholoìija, humanitâro zinâtòu joma katru gadu, piesaista pûïus un domu entuziastus par cilvçka uzvedîbu. Ðo virzienu var pçtît gandrîz visâs lielajâs un lielajâs humanitârajâs universitâtçs tuvâkajâ pasaulç, tâpçc nav brînums, ka katru gadu vismaz vairâki simti cilvçku atstâj universitâtes sienas lepni pieðíirot maìistra grâdu psiholoìijâ.

Kas notiek pçc daþiem gadiem? Pirmajos divos gados universitâtes jaunajos psiholoìijas pieòçmumos tiek pçtîtas visu psiholoìisko zinâðanu noslçpumi, uzzinât par kognitîvajiem procesiem, emociju psiholoìiju, daudz uzzinât par dabas faktu un padarît pirmâs, vçl kautrîgâs kustîbas, iegûstot zinâðanas par psihopatoloìiju. Ceturtais un piektais gads parasti ir paredzçts, lai iegûtu detalizçtas zinâðanas par specifiskiem psiholoìijas jautâjumiem, lai iegûtu nepiecieðamâs zinâðanas obligâtâs studentu prakses izstrâdes kârtîbâ. Lielâkâ daïa Polijas universitâðu ïauj pabeigt psiholoìiskos pçtîjumus ar augstu specializâciju, piemçram, tiesu psiholoìiju, sociâlo psiholoìiju, klînisko psiholoìiju vai darba psiholoìiju un vadîðanu.Kâdi priekðmeti ir jâmaksâ vidusskolas beigðanas eksâmenâ, lai iegûtu psiholoìisko grâdu? Sveðvaloda ir vçlama, parasti rûpçjas par to, ka ir ârkârtîgi poïu valoda un matemâtika vai bioloìija. Protams, katrs no ðiem punktiem jâpârsûta uz paplaðinâto valsti. Tikai pavisam nesen, psiholoìija bija dzçriens no paðreizçjâm tendencçm, kas bija vienâdas. Ðodien tiek veikti pirmie priekðlikumi, lai pârbaudîtu ðo kursu 3+ 2 stilâ, kas noteikti ir gan sapòu, gan tumðâs puses.Un neatkarîgi no izvçlçtâ pçtîjuma veida psiholoìiskie pçtîjumi ir pirmais psiholoìiskâs veicinâðanas ceïð. Faktiski, tikai pçc studiju beigðanas jûs varat noteikt ar pârliecîbu, kâdu raksturu vçlaties sekot. Un izvçle ir oriìinâla. Jûs varat atrast vietu pilnos uzòçmumos, turpinât izglîtîbu pçcdiploma studijâs vai sâkt mâcîties, kïûstot par psihoterapeitu.