Zinadanas par zimju valodas darbu

Laiki, kad dzimtâ valoda bija pietiekama, lai sazinâtos ar citiem, ir vçsture. Globalizâcija, iedzîvotâju migrâcija nozîmçja, ka pat mûsu valstî mçs sastopamies ar cilvçkiem, kuriem nav obligâti jâsazinâs savâ valodâ. Ar ðo pasâkumu mçs labi zinâm, ka citu valodu apgûðana nav nepiecieðama pastâvîgâ darbîbâ, un nevienam jaunam darbiniekam nav iespçjas pârdot darbu, jo viòð nezina vienu sveðvalodu. Tad ðâdas sievietes izredzes atrast labi apmaksâtu darbu robeþojas, izòemot.

Neskatoties uz to, mçs joprojâm atrodam tâdu cilvçku grupu, kas ne vienmçr attiecâs uz sveðvalodu mâcîðanos, un atradâs situâcijâ, kad ir nepiecieðama komunikâcija citâ valodâ, nevis poïu valodâ. Tâtad, ko darît? Par laimi, tâpçc tâ nav nostâja bez risinâjuma, un jûs varat dot sev pçdçjo padomu.

Katru gadu visas Polijas universitâtes atbrîvo no savas sienas cilvçku grupas pçc filoloìijas pçtîjumiem, kas balstâs uz izcilâm sveðvalodu zinâðanâm, kas uzsver viòu piekriðanu daþâdu zinâtnisko daïu jomâ. Ðâdas sievietes bieþi izvçlas tulka profesiju, kura vçlas pârmçrîgi palîdzçt cilvçkiem, kuriem paði ir grûtîbas ar valodas prasmi, un tagad viòiem ir vajadzîga persona, kas darîs to labâ, piemçram, dokumentâcija citâ valodâ, tulkojot darbu vai beidzot tulkot sanâksmç. .

Skola ir pieprasîta persona lielajos centros Polijâ. Piemçram, no Krakovas zvçrinâts tulks var iegût lielu naudas summu atlikuðajâ Polijas pilsçtâ. Zvçrinâtajiem tulkotâjiem ir jâuzlabo savas spçjas un jâtiek galâ ar nevainojamu reputâciju, tâpçc ir vçrts izòemt savus pakalpojumus, kad mums ir vajadzîgi labi tulkojumi vârdos, darbâ pieòemðanas procesâ vai cilvçkiem, kas uzòemas kvalitâti. Tas noteikti nodroðinâs mums vairâk nekâ vienu zvçrinâtu tulku no daudzâm Polijas pilsçtâm.